Depozīta sistēmā atgriezti pirmie 100 miljoni dzērienu iepakojumu
Sešarpus mēnešu laikā depozīta sistēmā atgriezti 100 miljoni tukšo dzērienu iepakojumu, bet depozīta punktos šobrīd dienā tiek nodots līdz pat 1,5 miljoniem tukšo iepakojumu. Savukārt tirgū no februāra līdz jūlijam (ieskaitot) laisti kopumā 187,7 miljoni depozīta iepakojuma vienību – no tām 49 miljoni uz tirdzniecības vietām nogādāti jūlijā.
“No atgrieztajiem 100 miljoniem iepakojumu aptuveni 46% jeb 46 miljonus sastāda PET pudeles – pārstrādei sagatavotas vairāk nekā 4600 ķīpas, kuras, sakraujot citu virs citas, mēs varam iegūt apmēram 3,6 kilometru augstu torni, kas ir vairāk nekā četras reizes augstāks par pasaules augstāko ēku Burj Khalifa (829,8 m) Dubaijā. Pateicoties depozīta sistēmai, varam būt droši, ka šie iepakojumi dabā vai poligonā nenonāks un tiks 100% pārstrādāti, savukārt no pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunus, noderīgus produktus,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Kā liecina dati, gandrīz puse jeb 48% depozīta iepakojumu ir nodots Rīgā un Pierīgā, kas skaidrojams ar proporcionāli lielāko iedzīvotāju skaitu. Vidzemē tikuši nodoti 16% no visiem depozīta iepakojumiem, bet Kurzemē – 14%. Vēl 12% no visa depozīta sistēmā atgrieztā iepakojuma nākuši no Zemgales, savukārt Latgalē iedzīvotāji atgriezuši 9%. Jāņem vērā, ka liela daļa iegādāto depozīta iepakojumu aizvien atrodas patēriņa procesā – vēl nav iztukšoti vai arī tiek uzglabāti mājās kā izlietotā tara un gaida nodošanu depozīta punktā. Precīzākas tendences par iepakojumu nodošanu Latvijā varēs noteikt pēc pirmā depozīta sistēmas darbības gada noslēguma.
Pirmo sešu mēnešu laikā 46% no tirgū laistajiem depozīta iepakojumiem sastāda PET pudeles, 26% veido skārdenes, bet vēl 22% veido atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles, kas tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem – izmazgājot, uzpildot un laižot tās tirgū no jauna, šīs pudeles var izmantot pat 10-15 reizes, tādējādi ietaupot lielu enerģijas un resursu daudzumu. Savukārt 6% no tirgū laistajiem iepakojumiem sastāda vienreiz lietojamās stikla pudeles, kurās tiek pildīts alus, alkoholiskie kokteiļi, limonādes, ūdens, sulas un nektāri.
No 1. augusta atļauts tirgot tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķētus dzērienu iepakojumus, līdz ar to paredzams, ka depozīta sistēmā turpinās iesaistīties arvien vairāk iedzīvotāju, jo vairs nav jāpēta dzēriena etiķete, lai noteiktu, vai iepakojumu var nodot atpakaļ sistēmā.
Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Savukārt, ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
Sešarpus mēnešu laikā depozīta sistēmā atgriezti 100 miljoni tukšo dzērienu iepakojumu, bet depozīta punktos šobrīd dienā tiek nodots līdz pat 1,5 miljoniem tukšo iepakojumu. Savukārt tirgū no februāra līdz jūlijam (ieskaitot) laisti kopumā 187,7 miljoni depozīta iepakojuma vienību – no tām 49 miljoni uz tirdzniecības vietām nogādāti jūlijā.
“No atgrieztajiem 100 miljoniem iepakojumu aptuveni 46% jeb 46 miljonus sastāda PET pudeles – pārstrādei sagatavotas vairāk nekā 4600 ķīpas, kuras, sakraujot citu virs citas, mēs varam iegūt apmēram 3,6 kilometru augstu torni, kas ir vairāk nekā četras reizes augstāks par pasaules augstāko ēku Burj Khalifa (829,8 m) Dubaijā. Pateicoties depozīta sistēmai, varam būt droši, ka šie iepakojumi dabā vai poligonā nenonāks un tiks 100% pārstrādāti, savukārt no pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunus, noderīgus produktus,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Kā liecina dati, gandrīz puse jeb 48% depozīta iepakojumu ir nodots Rīgā un Pierīgā, kas skaidrojams ar proporcionāli lielāko iedzīvotāju skaitu. Vidzemē tikuši nodoti 16% no visiem depozīta iepakojumiem, bet Kurzemē – 14%. Vēl 12% no visa depozīta sistēmā atgrieztā iepakojuma nākuši no Zemgales, savukārt Latgalē iedzīvotāji atgriezuši 9%. Jāņem vērā, ka liela daļa iegādāto depozīta iepakojumu aizvien atrodas patēriņa procesā – vēl nav iztukšoti vai arī tiek uzglabāti mājās kā izlietotā tara un gaida nodošanu depozīta punktā. Precīzākas tendences par iepakojumu nodošanu Latvijā varēs noteikt pēc pirmā depozīta sistēmas darbības gada noslēguma.
Pirmo sešu mēnešu laikā 46% no tirgū laistajiem depozīta iepakojumiem sastāda PET pudeles, 26% veido skārdenes, bet vēl 22% veido atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles, kas tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem – izmazgājot, uzpildot un laižot tās tirgū no jauna, šīs pudeles var izmantot pat 10-15 reizes, tādējādi ietaupot lielu enerģijas un resursu daudzumu. Savukārt 6% no tirgū laistajiem iepakojumiem sastāda vienreiz lietojamās stikla pudeles, kurās tiek pildīts alus, alkoholiskie kokteiļi, limonādes, ūdens, sulas un nektāri.
No 1. augusta atļauts tirgot tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķētus dzērienu iepakojumus, līdz ar to paredzams, ka depozīta sistēmā turpinās iesaistīties arvien vairāk iedzīvotāju, jo vairs nav jāpēta dzēriena etiķete, lai noteiktu, vai iepakojumu var nodot atpakaļ sistēmā.
Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Savukārt, ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
